Polija: piecpadsmit klostermāsas pasludinātas par svētīgām
Silvija Krivteža - Vatikāns
«Svētās Katrīnas māsu kongregācijas locekles pretojās ļaunumam, saglabājot uzticību Kristum līdz galam. Neskatoties uz briesmām, viņas turpināja veikt žēlsirdības darbus. Māsas atdeva dzīvību, aizstāvot cieņu, sargājot savu un to cilvēku nevainību, kuri bija uzticēti viņu aprūpei. Lai gan māsām bija iespēja bēgt, tomēr viņas palika kopā ar saviem audzēkņiem no mīlestības pret Kristu,» - stāsta māsa Lūcija Javorska, kura vada māsas Marijas Kristofas Klomfasas un viņas četrpadsmit biedreņu beatifikācijas procesu.
Uzticība līdz galam
Sarunā ar Vatikāna medijiem māsa Lūcija Javorska norādīja, ka Svētās Katrīnas māsu kongregācija savā garajā vēsturē ir piedzīvojusi gan skaistus, gan grūtus brīžus. Traģisks periods bija Otrā pasaules kara laiks, kad 1945. gadā Sarkanā armija iebruka Varmijas un Austrumprūsijas teritorijā. Šajā laikā kongregācija zaudēja 102 māsas. «Šīs māsas nomira mocekļu nāvē,» norādīja Javorska. Tomēr tikai par 15 māsām – Mariju Kristofu un viņas biedrenēm – ir saglabājušās liecības par viņu moceklību.
Beatifikācijas procesa postulatore skaidroja, ka kongregācija glabā dokumentētus pierādījumus par Sarkanās armijas noziedzīgajām darbībām pret konsekrētajām personām. «Māsas nogalināja karavīri. Viņas drosmīgi aizstāvēja Dievam doto šķīstības solījumu, tikumu, kas mūsdienās bieži tiek apšaubīts,» sacīja māsa Lūcija Javorska. Māsas, neskatoties uz iespēju bēgt, tomēr palika. Viņas apzinīgi un brīvprātīgi pieņēma lēmumu neatstāt savus audzēkņus. Māsas palika uzticīgas savai konsekrācijai līdz galam.
Ceļš uz svētumu
Sarunā Lūcija Javorska norādīja, ka Svētās Katrīnas kongregācijas māsu beatifikācija ir liela dāvana Baznīcai, kas parāda tās skaistumu un ir laikmeta zīme. Māsa Marija Kristofa un viņas līdzgaitnieces sniedz mums iedvesmojošu piemēru, kā dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju. «Jauno svētīgo piemērs stiprina mūsu ticību un apliecina, ka svētums ir iespējams arī šodien. Tas ir mīlestības ceļš,» norādīja māsa Lūcija. «Māsas ir paraugs uzticībai Evaņģēlijam un kalpošanai trūcīgajiem. Viņas māca, kā pārvarēt dzīves grūtības un ar žēlsirdību nākt pretim tiem, kam nepieciešama mūsu palīdzība».
Piecpadsmit svētīgās aicina mūs uzticēties Dievam līdz galam, māca kā mīlēt cilvēkus un justies mīlētiem, kā ar cerību raudzīties nākotnē un parādīt, ka Kristus ir augstākā vērtība cilvēka dzīvē.
Naida pret ticību upuri
Sestdien Braņevā notika piecpadsmit Svētās Katrīnas kongregācijas māsu beatifikācijas svinības. Viņas atdeva savu dzīvību par Kristu Kentžinā, Gdaņskā, Pilē un citās vietās. «Māsas ir naida pret ticību, katoļu Baznīcu, īpaši pret priesteriem un konsekrētajām personām upuri,» norādīja māsa Lūcija Javorska.
1571. gadā svētās Regīnas Protmanas dibinātās kongregācijas misija ir nabadzīgo, slimnieku un gados veco priesteru aprūpe, kā arī bērnu un jauniešu audzināšana, dievnamu rotāšana un rūpes par liturģiskajām drānām. Šobrīd Svētās Katrīnas māsas strādā daudzās Eiropas valstīs un misijās. Ārpus Polijas tās darbojas Itālijā, Vācijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Brazīlijā, Togo, Kamerūnā, Beninā, Burkinafaso, Filipīnās un Haiti.
Svētās Katrīnas māsu kongregācija ir viens no pirmajiem sieviešu reliģiskajiem ordeņiem, kas līdztekus kontemplatīvajai dzīvei veic aktīvu apustulisko darbību.
Piecpadsmit jaunās svētīgās, piecpadsmit dažādas personības, kuras satikās kopīgajā reliģiskā aicinājuma ceļā. Rosīgas un klusas, drosmīgas un kautrīgas, ar humoru un cieņu. Dažas izdzīvoja ticību savas sirds dziļumos, citām bija dāvana spontāni dalīties liecībā par Dievu ar citiem. Savam darbam uzticīgas, savā aicinājumā laimīgas, parastas klostermāsas, kuras parastos apstākļos, iespējams, nebūtu pilnībā pamanītas. Taču Otrais pasaules karš un tā zvērības parādīja cilvēkus to patiesajā gaismā, bez maskām un izlikšanās. Tolaik atklājies tēls mūs var sāpināt, kaunināt, biedēt, bet tas var arī pārsteigt, rosināt dziļākām pārdomām un stiprināt ticības ceļā.
