Vatikāns sveic budistus Vesak svētkos

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Mūsu apsveikumu šogad bagātina Jubilejas gads, kas ir žēlastības, izlīgšanas un garīgās atjaunošanās laiks," teikts vēstījumā. Tajā pieminēta "Nostra Aetate" – Vatikāna II koncila deklarācijas par katoliskās Baznīcas attiecībām ar nekristīgajām reliģijām publicēšanas sešdesmitā gadadiena.

Vēstījumā atzīmēta budistu svētku garīgā nozīme. Starpreliģiju dialoga dikastērijs atgādina, ka pirms 60 gadiem publicētā deklarācija lika pamatus dialogam ar pasaules reliģijām. "Katoliskā Baznīca nenoliedz neko no tā, kas citās reliģijās ir patiess un svēts. Tā ar patiesu cieņu attiecas pret šo reliģiju dzīves un darbības veidiem, normām un doktrīnām, kuras daudzējādā ziņā gan atšķiras no tā, ko atzīst un sludina katoliskā Baznīca, tomēr nereti šajās reliģijās ir atblāzma no patiesības, kas apgaismo visus cilvēkus" (Nostra Aetate, 2). Vēstījumā tiek citēts katoliskās Baznīcas vērtējums par budismu kā ceļu, kurā svarīga ir to cilvēku dievbijība un uzticība, kuri pieņem palīdzību no augšas.

"Šie patiesas atbrīvošanās meklējumi saskan ar mūsu kopīgajiem patiesības un dzīves pilnības meklējumiem. Konfliktu, netaisnības un šķelšanās apstākļos reliģiskās tradīcijas dialoga ceļā spēj piedāvāt "konkrētu rīcības plānu mieram, taisnīgumam un visu cilvēku cieņai" kā atbildi uz mūsu laika izaicinājumiem," uzsvērts vēstījumā.

Apņemšanos veidot dialogu apstiprina arī "Nostra Aetate" paustā atzinība attiecībā uz budistu tradīciju: "Budisms savās dažādajās formās atzīst šo mainīgo pasauli par radikāli nepietiekamu un māca, kā cilvēki ar dievbijību un paļāvību var panākt pilnīgu atbrīvošanos vai arī ar savu piepūli vai augstāku spēku palīdzību sasniegt apskaidrību". Budistu ceļš uz atbrīvošanos ietver ilgu un ciešanu pārvarēšanu, kas ietver ētisku rīcību un garīgo disciplīnu. Šīs ilgas pēc atbrīvošanās rod dziļu rezonansi kopīgajā tiekšanās pēc patiesības un dzīves pilnības, un tās sasaucas ar mūsu attiecīgo tradīciju mācībām.

"Mūsu laikmetā, ko raksturo šķelšanās, konflikti un ciešanas, mēs apzināmies, ka ir steidzami nepieciešams atbrīvojošs dialogs, kas neaprobežojas tikai ar vārdiem, bet spēj pārvērst šos vārdus konkrētos darbos, lai panāktu mieru, taisnīgumu un cieņu visiem," lasām vēstījumā.

Tāpat kā deklarācijas "Nostra Aetate" izsludināšanas laikā, arī šodien mūsu pasauli nomāc netaisnība, konflikti un neskaidrība par nākotni. Tomēr mēs joprojām esam pārliecināti par reliģiju dziļo spēju sniegt jēgpilnu atbildi uz "cilvēka eksistences jautājumiem". Dialogs, kas notiek starp mums, kalpo kā veids, kā nodot mūsu reliģisko tradīciju dārgumus un izmantot to gudrību, lai risinātu mūsdienu problēmas.

Vēlme pēc brālības un patiesa dialoga, kas tik daiļrunīgi izteikta deklarācijā "Nostra Aetate", motivē mūs tiekties pēc vienotības un mīlestības starp visām tautām un nācijām. Tā aicina mūs balstīties uz mūsu kopīgo, novērtēt mūsu atšķirības un gūt savstarpēju bagātību no mūsu dažādajām tradīcijām. Šis gars padziļinās, kad cenšamies pieņemt dialoga kultūru kā ceļu uz priekšu, kurā "savstarpēja sadarbība ir rīcības kodekss, un savstarpēja sapratne ir metode un standarts" (Dokuments par cilvēku brālību pasaules mieram, Abū Dabī, 2019. gada 4. februāris).

Ar šīm lūgšanu pārdomām mēs patiesi ticam, ka, izmantojot dialogu, mūsu attiecīgo kopienu tradīcijas var piedāvāt cienīgas atbildes uz mūsu laika izaicinājumiem.

Apsveikuma vēstījums datēts ar 2025. gada 12. maiju. To parakstījis Starpreliģiju dialoga dikastērija prefekts kardināls George Koovakads.