Leons XIV: "Mums visiem ir nepieciešama dziedināšana"
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Jūs pārstāvat trīs harizmātiskas realitātes, kas radušās dažādos Baznīcas vēstures brīžos kā atbilde uz dažādas dabas prasībām, taču jūs esat vienoti un cits citu papildināt Kristus mistiskās miesas harmoniskajā skaistumā,” teica pāvests.
Senākā no trim minētajām kopienām ir Svētā Franciska trešais regulārais ordenis, kura pirmsākumi ir meklējami jau paša svētā dzīves laikā, bet par ordeni to apstiprināja pāvests Nikolo V 1447. gada 20. jūlijā ar bullu “Pastoralis oficii”. Temati, kas tiek aplūkoti šajā ģenerālkapitulā, skar kopienas dzīvi, formāciju un garīgos paaicinājumus. Pāvests atzīmēja, ka tie attiecas uz visu Dieva tautu, taču ordenis tos aplūko “grēku nožēlas” gaismā. Svētā Franciska vārdiem runājot, tikai caur nemitīgu atgriešanos, ir iespējams sniegt brāļiem “mūsu Kunga Jēzus Kristus smaržīgos vārdus”.
Vēršoties pie Āfrikas misiju biedrības, ko 1856. gadā nodibināja godājamais bīskaps Melhiors de Marions Bresijaks (Brésillac), pāvests atgādināja, ka šī reliģiskā institūta vēsture liecina par uzticību misijai, neraugoties uz to, ka laika gaitā ir pārvarēts tūkstošiem iekšēju un ārēju grūtību. Svētais tēvs augstu novērtēja šīs kopienas locekļu spēju palikt vienkāršiem un saglabāt mieru arī nesapratnes un pasaules izsmiekla priekšā. Viņi ir palikuši brīvi no jebkādiem nosacījumiem, jo ir “piepildīti” ar Kristu, pie kura tie ved brāļus, vadoties pēc vienīgās vēlēšanās – sludināt visai pasaulei Viņa Evaņģēliju.
Savukārt, raksturojot Paraklīta kalpus, pāvests norādīja, ka tie kalpo Garam, kas caur Kristības dāvanu dzīvo mūsos un dziedina tos, kuri ir ievainoti. Paraklīta kalpu kopienu 1942. gadā nodibināja tēvs Džeralds Ficdžeralds. Viņš uzsāka grūtībās nonākušu priesteru aprūpi, kuru turpina viņa garīgie dēli, kalpojot tiem, kas ir ievainoti sirds dziļumos, piedāvājot viņiem terapeitiskus ceļus caur vienkāršu un intensīvu garīgu, tajā skaitā, personīgu un kopienas dzīvi, ko papildina augsti kvalificēta profesionāla palīdzība ar individuālu pieeju. Pāvests piebilda, ka Paraklītu kalpu darbība atgādina, ka, lai arī mēs visi esam aicināti būt par Kristus, dvēseļu ārsta, kalpiem savam tuvākajam, ir jaatceras, ka dziedināšana vispirms ir vajadzīga mums pašiem.
Leons XIV pateicās visu trīs kopienu pārstāvjiem par vizīti un par darbu, ko šīs kopienas veic visā pasaulē. Viņš deva tām savu apustulisko svētību un apliecināja, ka lūdzas par reliģiskajiem Vasarsvētku novennu, lai tie būtu vienmēr paklausīgi Svētā Gara instrumenti saskaņā ar Dieva plāniem.
